Par neslīdošām flīzēm jeb par flīžu pretslīdi

Drošības ziņā flīzes ar pretslīdi ir konkrēta, izmērāma īpašība, kas palīdz samazināt paslīdēšanas risku vietās, kur uz grīdas nonāk ūdens, tauki, smiltis vai citi slīdinātāji. Praktiski tas vienmēr ir kompromiss: jo lielāka pretslīde, jo izteiktāka virsmas faktūra un jo vairāk virsma satūr netīrumus, kas nozīmē sarežģītāku kopšanu. Tieši tāpēc ir svarīgi saprast, ko nozīmē atzīmes R9-R13 un A/B/C, un kur tās reāli ir vajadzīgas.

DIN 51130 sistēmā (ar apaviem) pretslīde tiek vērtēta ar R klasēm - R9, R10, R11, R12, R13. Tests notiek uz slīpās plaknes: pārbaudes persona ar noteiktiem drošības apaviem iet pa virsmu, un tiek fiksēts slīpuma leņķis, pie kura sākas slīdēšana. Jo lielāks leņķis, jo augstāka pretslīde. DGUV vadlīnijās ir parādīta saistība starp leņķi un R grupu: R9 (6-10°), R10 (>10-19°), R11 (>19-27°), R12 (>27-35°), R13 (>35°). Šī pieeja ir ļoti noderīga gan privātmājās, gan publiskos objektos, jo ļauj salīdzināt materiālus vienotā valodā, taču jāatceras: tests ir standartizēts ar definētu vidi, bet reālā dzīve var būt sliktāka vai labāka atkarībā no netīrumiem un kopšanas disciplīnas.

Savukārt basām kājām paredzētās zonas tiek vērtētas ar DIN 51097 A/B/C klasēm. Loģika ir līdzīga - slapjā vidē pēda uzvedas citādi nekā apavu zole, tāpēc ir atsevišķa gradācija. Praktiskā valodā A ir pamatā sausām telpām (piem., ģērbtuves baseinā), B - dušām un baseina apkārtnei (kur ir regulārs slapjums), bet C - viskritiskākajām vietām, kur nepieciešama maksimāla drošība (piem., baseina kāpnes, ieejas zonā ūdenī, kāpnes un rampas ar lielāku slīpumu virs ~6%).

Kur rodas pretslīde? Klasiski - no virsmas mikroreljefa (matēta/strukturēta glazūra, reljefs, smalks graudiņš), no faktūras asuma un no tā, kā virsma spēj pārraut ūdens plēvīti. Ja runājam par profesionālām telpām, parādās vēl viens parametrs - V (verdrängungsraum jeb izspiešanas tilpums). Tas nozīmē atvērtus mikrodobumus zem apavu līmeņa, kuros var aiziet tauki, ūdens, pārtikas atliekas utml., saglabājot pretslīdi ilgāk. V ir jēgpilns, ja uz grīdas ir daudz slīdinātāju, un tajā pašā laikā brīdina - šādu virsmu var būt grūtāk iztīrīt. Paša V marķējuma loģika ir skaidra: V4 nozīmē vismaz 4 cm³/dm², tad V6, V8, V10 u. c.

Pārāk augstai pretslīdei ir arī trukumi - grūtāka kopšana, nav obligāta normatīva, un izvēle lielā mērā ir komforta un riska jautājums. Tieši tāpēc pulētais porcelāna flīžu segums bieži vien vispār netiek marķēts ar R klasi, jo pulējums ir ļoti gluds, un ražotājs nereti to pozicionē kā sausām zonām vai ar paaugstinātu piesardzību slapjumā. Jo izteiktāka virsmas struktūra (īpaši R11/R12 un profilētās virsmas), jo labāk tā spēj pārraut ūdens vai tauku plēvi un dot saķeri, taču tieši tāpēc reljefs daudz ātrāk piekrāj netīrumus – smiltis, putekļus, pārtikas atlikumus, taukus. Ja kopšana ir tikai ar mopu, faktūrā ar laiku viss aizsitas, virsma vizuāli kļūst pelēcīga, un uzkrātā netīrumu plēve var pat pasliktināt drošību. Tāpēc šādas pretslīdes flīzes ir visjēdzīgāk izmantot tur, kur reāli ir iespējama mehāniskā tīrīšana - rotējošas birstes vai ideālā gadījumā arī mazgāšana ar spiedienu ar labu ūdens savākšanu caur trapiem un slīpumiem, jo tikai tā var izskalot netīrumus no reljefa. 

Zemāk ir īsa tabula ar ikdienas gadījumiem un rekomendējamo pretslīdes klasi.

Latvijas būvnormatīvā LBN 200-21 vienīgā prasība precīzai pretslīdei attiecās tikai uz ieejas megliem - nedrīkt būt mazākai par R10. Pārējās vietās nosaka tikai vispārīgo principu: grīdas nedrīkst būt slidenas, un tām jābūt stabilām. Pārējām telpām biežāk darbojas riska loģika (slapjums, tauki, cilvēku plūsma, apavi/basas kājas, slīpumi), kur DIN/DGUV klasifikācija palīdz uzrakstīt saprotamu prasību projektā.

Ja vēlaties iegūt vairāk informācijas par mūsu piedāvājumiem vai vēlaties konsultēties ar speciālistiem, zvaniet uz +371 27070040, rakstiet uz salons@metroks.lv, vai apmeklējiet mūsu salonu Brīvības gatvē 323, Rīgā. Lai iegūtu vairāk iedvesmas un aktuālu informāciju, sekojiet mums arī Facebook un Instagram. Mēs priecāsimies palīdzēt!