Kā pareizi sagatavot fasādi klinkera ķieģeļflīžu uzklāšanai?

Klinkera ķieģeļflīžu apdare ir vizuāli pievilcīga, ilgmūžīga un izturīga pret laikapstākļiem. Taču, lai rezultāts būtu kvalitatīvs un kalpotu gadiem ilgi, ir būtiski pareizi sagatavot fasādi. Šajā rakstā apskatīsim, kā soli pa solim sagatavot virsmu klinkera flīžu uzklāšanai, izmantojot Latvijā pieejamās sistēmas.

Klinkera flīzes ir viens no smagākajiem apdares risinājumiem, kas sver 25-30 kg/m2 robežās + līmes un šuvotāja svars, tādēļ uzstādot tās uz siltinājuma sistēmas, īpaši svarīgi nodrošināt  gan mehānisko nestspēju, gan arī mitruma vadību. Tā kā flīžu apdare pati par sevi ir praktiski necaurlaidīga tvaikiem, sistēmas funkcionēšana lielā mērā atkarīga no pareizas slāņu izvēles, šuvju daudzuma un pareizas montāžas secības. Svarīgi apzināties, ka šādas fasādes sagatavošana atšķiras no tradicionālajām "mitrajām" fasādēm, kas ir vieglākas, tādēļ īpaši jāpievērš uzmanība izvēlētajiem materiāliem un to tehniskajām īpašībām.

Siltumizolācijas izvēle

Siltumvadītspēja

EPS un XPS materiāli nodrošina augstāku siltuma pretestību uz vienu biezuma vienību, tāpēc tos bieži izmanto, ja ir ierobežojumi pieļaujamajam siltinājuma biezumam. Akmens vatei siltumvadītspēja ir nedaudz augstāka (tātad siltināšana ir vājāka), tomēr šī atšķirība praktiski ir jūtama tikai pie ļoti plāniem slāņiem. Turklāt mūsdienu energoefektivitātes prasības reti kad pieļauj tik plānus siltinājuma slāņus, kur starpība starp 0,034 un 0,040 W/m·K kļūst izšķiroša. Līdz ar to materiāla izvēle šajā aspektā nav kritiska, ja ir plānota pietiekama siltinājuma biezuma rezerve.

Tvaika caurlaidība

Šis aspekts kļūst būtisks tieši klinkera fasādēs, kur gala apdare tiek veidota no praktiski tvaika necaurlaidīga materiāla – keramikas vai klinkera flīzēm. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no izmantotā siltumizolācijas materiāla, tvaiks no iekšpuses var aizkļūt tikai līdz flīzēm, bet tālāk – tikai caur šuvēm. Tāpēc īpaši svarīgi nodrošināt pietiekamu šuvju daudzumu un platumu – šuvēm jāpārklāj ne mazāk kā 6% no kopējās apdares laukuma, lai nodrošinātu mitruma izkliedi. Ja šis netiek ievērots, konstrukcijā var uzkrāties mitrums neatkarīgi no izvēlētā izolācijas veida.

No pašiem materiāliem tikai akmens vate nodrošina izcilu tvaika caurlaidību (μ=1), ļaujot mitrumam plūst brīvi uz ārējo virsmu. EPS un vēl jo vairāk XPS būtībā veido barjeru tvaikam – tā caurlaidība ir zema, un to drīkst lietot tikai situācijās, kur iekšējā mitruma vadība ir pārdomāta, piemēram, ar tvaika barjerām un mehānisko ventilāciju. Koka karkasa mājām, mitrām konstrukcijām vai slēgtām telpām tas var radīt kondensāta uzkrāšanos.

Ugunsreakcija

Fasādes ugunsdrošība kļūst arvien svarīgāka, jo flīžu apdare vizuāli slēpj materiāla uzbūvi, bet uguns slodzes apstākļos jebkura vāja vieta var izraisīt katastrofālas sekas. Akmens vate ir vienīgais siltināšanas materiāls ar A1 ugunsreakcijas klasi – tas nedeg, nedūmo un nepieļauj uguns izplatību. EPS un XPS, pat ar antipirēniem, ir uzliesmojoši materiāli (E klase). Sistēmās šie materiāli tiek aizsargāti ar nedegošām armējošām kārtām un apmetumiem, taču tas nemaina to būtību. Turklāt XPS degot pil un rada bīstamu dūmu slodzi. Ja objekts atrodas pie apdzīvotām vietām, ir sabiedriska ēka vai būvēta no koka – akmens vate ir vienīgā pieņemamā izvēle.

Mehāniskā nestspēja

Lai novērtētu, vai siltumizolācijas materiāls spēs ilgtermiņā noturēt smago klinkera flīžu apdari, svarīgākais parametrs ir stiepes stiprība jeb stiepes izturība perpendikulāri virsmai. Šī īpašība nosaka, vai flīžu apdare ilgtermiņā nenoplīsīs no sienas kopā ar siltinājuma virskārtu. EPS materiāli ar stiepes izturību TR100 šajā ziņā uzrāda ļoti labu noturību. Savukārt akmens vates plāksnēm standarta līmenī šis rādītājs var būt tikai TR7,5, kas teorētiski ir robežās, bet reālajos apstākļos prasa rūpīgu pārējo sistēmas elementu balansēšanu. Akmens vates lameles ar TR80 sniedz daudz augstāku stiepes noturību un praktiski pielīdzināmas EPS stiprībai. Tāpēc no šī parametra viedokļa drošāka izvēle būs EPS TR100 vai vates lameles ar TR80. Akmens vates plāksnes ar zemāku izturību jālieto tikai tad, ja tās tiks izmantotas strikti ar sistēmas izstrādātāja norādījumiem par dībeļu skaitu un ārmēšanas sieta izvēli un iestrādi.

Klinkera flīžu gadījumā priekšroka tiek dota akmens vates lamelēm, kas apvieno augstu mehānisko noturību, labu tvaika caurlaidību un ugunsreakciju. Baumit rekomendē izmantot EPS plāksnes, kuru spiedes izturība ir vismaz 70 kPa un stiepes izturība TR100, vai arī akmens vates lameles ar TR80 un CS(10)40, savukārt plāksnēm – vismaz TR7,5 un šķērstiprību ≥16 kPa.

Siets un armējošā kārta

Klinkera fasādēs izmantotais armējošais siets būtiski atšķiras no parastajām mitrajām fasādēm – gan iestrādes secībā, gan tehniskajās prasībās. Tā kā apdare rada lielāku mehānisko slodzi, tiek izmantoti izturīgāki un blīvāki sieti. Parasti izvēlas stiklšķiedras sietu ar blīvumu 330 g/m², kas paredzēts augstas slodzes apstākļiem. Ja izvēlēts mazāk izturīgs siets, tas jāklāj divās kārtās, rēķinoties ar paaugstinātu armējošās javas patēriņu.

Armējošā kārta šajā sistēmā pilda ne tikai izlīdzinošu, bet arī nesošu funkciju. Tā veido mehāniski noturīgu virsmu, kas pārnes slodzi no smagās apdares uz siltinājumu un nesošo konstrukciju. Izvēlētajai javām jābūt saderīgām ar konkrēto siltumizolācijas materiālu. EPS plākšņu gadījumā piemērotas ir polimēru pastiprinātās javās, piemēram, Baumit StarContact Plus vai Ceresit CT 100. Savukārt, ja tiek izmantota akmens vate, ieteicams izvēlēties minerālu bāzes javas ar augstu adhēziju pie minerālām virsmām, piemēram, Baumit ProContact vai Ceresit CT 190. Javas kārtas kopējais biezums pēc sacietēšanas nedrīkst būt mazāks par 5 mm. Ja siets tiek klāts divās kārtās, jānodrošina, lai katrs slānis tiktu pilnībā apsegts un pildītu savu mehānisko lomu.

Sietam jābūt pilnībā iestrādātam armējošajā javā, atstājot vismaz 1 mm segumu virs tā. Pārklāšanās starp sieta joslām nedrīkst būt mazāka par 10 cm, īpaši stūru zonās, kur vēlams izmantot papildus stūra profilus. Sieta savienojumi jāizvieto ārpus logu un stūru tuvuma zonas, lai novērstu plaisu veidošanos. Visi šie nosacījumi veido homogēnu un drošu pamatu klinkera flīžu apdarei.

Svarīgi arī zināt, ka klinkera fasādēs būtiski pieaug dībeļu patēriņš – tā vietā, lai izmantotu 6–7 dībeļus uz m², kā tas ir mitrajās fasādēs, šeit nepieciešami vismaz 8–10 dībeļi/m². Tas nodrošina stabilitāti gan pret flīžu svaru, gan pret vēja slodzi. Atšķirībā no klasiskajām fasādēm, kur dībeļus montē pirms sieta iestrādes, klinkera fasādēs to dara tieši armējošās kārtas veidošanas laikā – kamēr java vēl ir mitra. Siets tiek iegremdēts pirmajā javas kārtā, un dībeļi tiek montēti caur šo slapjo slāni. Šāda metode nodrošina labāku sasaisti starp slāņiem un uzlabo kopējo mehānisko noturību.

Pēc armējošās kārtas pilnīgas nožūšanas (parasti ne ātrāk kā 5–7 dienas, atkarībā no laikapstākļiem) var veikt virsmas pārbaudi un, ja nepieciešams, papildus špaktelēšanu vai gruntēšanu, lai nodrošinātu ideālu bāzi flīžu līmei.

Flīžu līme un šuvotājs

Pirms flīžu līmēšanas virsma ieteicams nogruntēt ar piemērotu kontaktgrunti, piemēram, Baumit SuperPrimer vai Ceresit CT 19 – tas uzlabo saķeri ar līmi un nodrošina vienmērīgu uzsūkšanu. Līmes izvēlē galvenais ir pielāgoties montāžas apstākļiem – flīžu svaram, fasādes novietojumam un laika apstākļiem. Klinkera fasādēs izmanto elastīgas, C2TE S1 klases līmes ar augstu saķeri un pretslīdes īpašībām – piemēram, Ceresit CM 17 vai Baumit FlexTop.

Līmēšanai jāizmanto kombinētā metode, klājot līmi gan uz sienas, gan uz flīzes virsmas. Tas nodrošina 100% kontaktu un novērš gaisa kabatu veidošanos, kas varētu radīt izsalšanas risku. Līmi uzklāj ar zobainu špakteļlāpstiņu, izvēloties atbilstošu zobu izmēru (10–12 mm) atkarībā no flīžu izmēra un virsmas stāvokļa.

Īpaša uzmanība jāpievērš šuvju plānojumam – tās ne tikai ietekmē estētiku, bet arī nodrošina sistēmas funkcionēšanu. Šuvēm jāpārklāj vismaz 6% no kopējās fasādes virsmas, lai nodrošinātu tvaika izkļūšanu no konstrukcijas. Rekomendētais šuves platums ir 12 mm – tas atbilst gan tvaika vadības prasībām, gan ir iekļauts flīžu ražotāju izklājumos uz m², atvieglojot precīzu materiālu aprēķinu. Lai novērstu nepieciešamību griezt flīzes augstumā (piemēram, virs logiem), izklājumu vēlams plānot pa ieklāšanas zonām starp būtiskām augstuma atzīmēm – katras durvis un logi veido savu augšējo un apakšējo robežu, starp kurām jāizvieto pilns skaits flīžu rindu. Šuvju platumu šajās zonās iespējams nedaudz variēt (piemēram, 11–13 mm robežās), lai rindu skaits būtu vesels un neveidotos neglīti piegriezumi. Šāda pieeja ļauj saglabāt simetriju un flīžu ritmu visā fasādē, pat ja sākumpunkti katrā zonā ir dažādi.

Šuvju aizpildei izmanto tikai šim mērķim paredzētus, rupjas frakcijas šuvotājus ar augstu mehānisko un klimata noturību. Piemēram, Baumit Ceramic F ir elastīgs un hidrofobisks šuvotājs, īpaši piemērots klinkera flīzēm ar raupju virsmu. Tāpat piemērots ir arī Ceresit CE 43 – īpaši veidots āra apstākļiem un klinkera apdarei.

Tipiskākie defekti un kā no tiem izvairīties

Viens no izplatītākajiem estētiskajiem defektiem klinkera fasādēs ir izsālījumu veidošanās – balti sāļu pleķi uz flīžu virsmas, kas rodas, mitrumam iztvaikojot un līdzi nesot ūdenī šķīstošas minerālvielas. Šis defekts biežāk novērojams, ja izmantoti materiāli ar augstu sāļu saturu, netiek ievērots žūšanas režīms vai šuvēts pirms apakšējo slāņu pilnīgas sacietēšanas. Tāpat būtisku ietekmi atstāj arī izmantotā ūdens kvalitāte – jo vairāk sāļu tas satur, jo lielāks risks.

Papildus jāizceļ problēma ar nevienmērīgu šuvju toni, kas īpaši izceļas pie tumšiem šuvotājiem. Šī vizuālā nepilnība visbiežāk rodas divu iemeslu dēļ – pārmērīga ūdens pievienošana javas maisījumam un darbs tiešos saules staros, kas izraisa nevienmērīgu un pārāk strauju virsmas nožūšanu. Rezultātā dažās vietās šuves paliek gaišākas vai plankumainas, zaudējot vienmērīgu toni. Tāpēc tumšiem toņiem vienmēr jāizvēlas kvalitatīvi, krāsas noturīgi šuvotāji, jāsajauc maisījums ar precīzu ūdens attiecību, un jāizvairās no darba saulainā pusdienlaikā vai bez ēnojuma.

Lai novērstu šos riskus, jāstrādā ar atbilstošiem materiāliem (piemēram, Baumit Ceramic F, Ceresit CE 43), jāizmanto filtrēts ūdens, un katram slānim jādod pietiekams žūšanas laiks. Šādas nianses ir kritiskas, ja vēlas iegūt ne tikai tehniski izturīgu, bet arī vizuāli nevainojamu klinkera fasādi.

Kopsavilkums

Klinkera ķieģeļflīžu fasāde ir gan elegants, gan ilgtspējīgs risinājums – tā piešķir ēkai arhitektonisku dziļumu un nodrošina augstu izturību pret laikapstākļiem daudzu gadu garumā. Taču, lai nodrošinātu ilgtermiņā kvalitatīvu rezultātu, jāievēro vairākas būtiskas nianses, kas šo apdari atšķir no ierastajām „mitrajām” fasādēm.

Lai iegūtu sīkāku informāciju vai konsultāciju ar speciālistiem, zvaniet +371 27070040, rakstiet uz salons@metroks.lv vai apmeklējiet mūsu salonu Brīvības gatvē 323, Rīgā. Iedvesmai un aktuālai informācijai sekojiet mums Facebook un Instagram. Mēs priecāsimies palīdzēt!